APKURES SISTĒMAS | APKURES KATLI
Informācija pārbaudīta un aktualizēta 2026. gada
Siltumsūkņa iegādi 2026. gadā ir vērts plānot kopā ar pieejamajām valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmām. Privātmāju īpašniekiem, uzņēmumiem, daudzdzīvokļu mājām un publiskajam sektoram nosacījumi ir atšķirīgi, tāpēc viena finansēšanas shēma neder visiem.
Privātmāju īpašniekiem pašlaik ir pieejams tiešs atbalsts siltumsūkņa iegādei. Uzņēmumiem darbojas ALTUM programma ar kapitāla atlaidi. Pašvaldību ēkām 2026. gada oktobrī vēl ir atvērta atsevišķa energoefektivitātes projektu atlase.
Daudzdzīvokļu māju segmentā situācija ir sarežģītāka. Vienā no galvenajām ALTUM programmām jaunu vispārējās atjaunošanas projektu pieņemšana pašlaik ir apturēta, tomēr pieejami citi finansēšanas instrumenti.
Turpmākajos gados paredzētas arī jaunas programmas no Sociālā klimata fonda.
Viena no svarīgākajām programmām mājsaimniecībām ir Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta programma, ko administrē Vides investīciju fonds.
Pilnveidotie programmas nosacījumi stājās spēkā 2026. gada 12. septembrī.
Atbalstu iespējams saņemt siltumsūkņiem, kas kā enerģijas avotu izmanto gaisu, ūdeni vai zemi, kā arī citām atjaunīgo energoresursu iekārtām.
Vienam projektam kopējais atbalsts var sasniegt 15 000 eiro.
Standarta atbalsta intensitāte ir līdz 70 % no faktiskajām iekārtas iegādes izmaksām.
Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājiem atbalsta intensitāte ir līdz 85 %.
Katrai iekārtu grupai vienlaikus ir noteikts maksimālais atbalsta apmērs. Tāpēc 70 % vai 85 % atbalsts automātiski nenozīmē, ka valsts segs šādu daļu no jebkuras siltumsūkņa cenas.
Vides investīciju fonds 10 kW norāda kā robežu starp diviem atbalsta līmeņiem.
Gaiss ūdens tipa siltumsūknim ar jaudu līdz 10 kW maksimālais atbalsts ir 3 700 eiro.
Iekārtām jaudas grupā no 10 kW maksimālais atbalsts ir 4 700 eiro.
Faktiskā atbalsta summa ir mazākā no divām vērtībām. Tiek aprēķināti 70 % no faktiskajām iegādes izmaksām vai 85 % Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājiem, taču summa nevar pārsniegt konkrētajai iekārtu grupai noteikto maksimumu.
Piemēram, ja 12 kW gaiss ūdens tipa siltumsūknis maksā 5 000 eiro, standarta atbalsts būtu 3 500 eiro.
Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam 85 % no tās pašas summas būtu 4 250 eiro.
Ja siltumsūknis maksā 8 000 eiro, aprēķinātais procentuālais atbalsts pārsniegtu noteikto robežu. Šādā gadījumā maksimālais atbalsts būtu 4 700 eiro.
Uzstādot jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, esošais apkures risinājums vairs nav obligāti jādemontē.
Tomēr siltumsūkņa atbalstam ir svarīgs nosacījums. Jaunajai iekārtai jāaizstāj vai jāpapildina esošs apkures katls.
Tas ļauj veidot kombinētas apkures sistēmas.
Piemēram, esošo granulu katlu iespējams saglabāt kā papildu siltuma avotu, bet lielāko apkures sezonas daļu māju apsildīt ar siltumsūkni.
Vecākām Latvijas mājām šāds risinājums var būt praktisks, īpaši tad, ja aukstākajās ziemas dienās radiatoru sistēmai nepieciešama augstāka ūdens temperatūra.
Pāreju uz siltumsūkni tādējādi iespējams veikt bez pilnīgas esošās apkures sistēmas demontāžas.
Atbalsta programma ļauj vienā projektā kombinēt vairākas iekārtas.
Piemēram, siltumsūkni iespējams uzstādīt kopā ar saules paneļiem un elektroenerģijas akumulatoru.
Katrai iekārtai ir savs finansējuma limits, savukārt kopējais atbalsts vienam projektam nevar pārsniegt 15 000 eiro.
Vides investīciju fonds savā skaidrojumā min piemēru ar gaiss ūdens tipa siltumsūkni jaudas grupā no 10 kW, 10 kW saules paneļu sistēmu un akumulatoru.
Šādā projektā maksimālais iespējamais atbalsts var sasniegt 11 200 eiro.
No šīs summas līdz 4 700 eiro paredzēti siltumsūknim, līdz 4 000 eiro saules paneļiem un līdz 2 500 eiro akumulatoram.
Akumulatora nominālajai ietilpībai šajā programmā jābūt vismaz 10 kWh.
Mājsaimniecību programma nav paredzēta tikai 2026. gadam.
Pieteikumus saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem var iesniegt līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad būs izlietots programmā pieejamais finansējums.
Programmas kopējais finansējums ir 85 miljoni eiro.
Tāpēc 2029. gada 31. decembris ir programmas maksimālais termiņš, nevis garantija, ka finansējums būs pieejams līdz šim datumam.
Pirms iekārtas iegādes ir jāpārbauda aktuālais programmas statuss un pieejamais finansējums.
Uzņēmumiem pieejama ALTUM uzņēmējdarbības zaļināšanas programma ar kapitāla atlaidi.
Tās ietvaros var finansēt ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, esošo iekārtu modernizāciju, energoefektīvāku iekārtu iegādi un atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas.
Programmas noteikumi tieši paredz arī atjaunīgos energoresursus izmantojošu bezemisiju siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu. To vidū ir saules kolektori un siltumsūkņi, kas izmanto gaisu, ūdeni vai zemi.
Tas nozīmē, ka programma var būt piemērota arī apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu modernizācijas projektiem, ja konkrētais projekts atbilst ALTUM prasībām.
Uzņēmējdarbības programmā atbalsts nav vienkārša subsīdija par iegādātu iekārtu.
Uzņēmums var izmantot ALTUM aizdevumu vai bankas aizdevumu ar ALTUM garantiju.
Pēc projekta pabeigšanas un noteikto rezultātu sasniegšanas ALTUM var piemērot kapitāla atlaidi.
Kapitāla atlaide nozīmē aizdevuma pamatsummas daļēju samazināšanu.
Tās apmērs var sasniegt līdz 30 % no attiecināmo izmaksu aizdevuma pamatsummas.
Faktiskā atlaide var būt mazāka atkarībā no projektam piemērojamā valsts atbalsta regulējuma.
ALTUM programmā ir vairāki projektu virzieni, un prasības tiem atšķiras.
Reģionu MVU zaļināšanas projekts var kvalificēties, ja tiek izpildīts vismaz viens no noteiktajiem nosacījumiem.
Projektā var tikt sasniegts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums.
Otra iespēja ir vismaz 20 % primārās enerģijas ietaupījums.
Programma paredz arī projektus, kuros gala enerģijas patēriņš tiek aizstāts ar atjaunīgajiem energoresursiem.
Savukārt energoefektivitātes virzienā, kas paredzēts Rīgai, Pierīgai un lielajiem komersantiem, projektā jāsasniedz vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums.
Pirms pieteikuma iesniegšanas nepieciešams sertificēta speciālista atzinums un projektam atbilstoša tehniskā dokumentācija.
Uzņēmumiem Rīgā un Pierīgā svarīgs datums ir 2026. gada 16. novembris.
No šī datuma, ja programmā pēc prioritārā pieteikšanās perioda vēl būs pieejams finansējums, pieteikumus varēs iesniegt sīkie, mazie un vidējie komersanti Rīgā un Pierīgā.
Tajā pašā laikā atbalstam varēs pieteikties arī lielie komersanti visā Latvijā.
Šim energoefektivitātes finansējuma virzienam paredzēti 7,8 miljoni eiro.
Pirms projekta uzsākšanas ir svarīgi pārbaudīt ALTUM prasības. Programma neparedz jau pabeigtu ieguldījumu refinansēšanu, un noteiktos gadījumos projektu nedrīkst sākt pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 29. oktobris.
Pieejamais ERAF finansējums ir 16,5 miljoni eiro.
ERAF finansējums var segt līdz 85 % no attiecināmajām izmaksām.
Vienam projektam pieejamais finansējums ir no 200 000 līdz 2,5 miljoniem eiro.
Programma paredz daudz vairāk nekā ēkas siltināšanu.
Projektā iespējams uzlabot ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas, atjaunot vai pārbūvēt ēkas iekšējos un ārējos inženiertīklus, uzstādīt enerģijas patēriņa vadības tehnoloģijas un īstenot citus energoefektivitātes pasākumus.
Tāpēc šī programma ir aktuāla arī apkures, ventilācijas un dzesēšanas nozares uzņēmumiem, kas strādā ar publiskajām ēkām.
ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā 2021 līdz 2027 vispārējās atjaunošanas projektu pieteikumu pieņemšana pašlaik ir apturēta.
Jauni pieteikumi šajā aktivitātē netiek pieņemti no 2026. gada 2. septembra, jo sasniegts attiecīgajam programmas virzienam pieejamā finansējuma limits.
ALTUM norāda, ka tiek veiktas darbības papildu finansējuma piesaistei, lai pieteikumu pieņemšanu varētu atsākt.
Tāpēc programmu nevar uzskatīt par pilnībā slēgtu, taču šobrīd jaunu vispārējās atjaunošanas projektu iesniegt nevar.
Atsevišķi darbojas ALTUM daudzdzīvokļu māju remonta aizdevums.
To iespējams izmantot ēkas inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, kā arī citiem mājas remonta darbiem.
Tas nav grants vai kapitāla atlaide.
Tas ir aizdevums, kura minimālā summa vienai mājai parasti ir 10 000 eiro, bet atmaksas termiņš var sasniegt 20 gadus.
Mājai, kurai apkures vai citas inženiersistēmas nepieciešams modernizēt tagad, tas var būt alternatīvs finansējuma instruments.
Programmas kopējais finansējums bija 26,8 miljoni eiro.
Atbalstu varēja saņemt saules paneļiem, elektroenerģijas akumulatoriem, saules kolektoriem, siltumsūkņiem, ar iekārtu darbību saistītās infrastruktūras izbūvei un nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.
Pieteikumu iesniegšana sākās 2026. gada 1. aprīlī un noslēdzās 1. jūnijā.
Tāpēc šobrīd šo finansējuma kārtu nevar uzskatīt par atvērtu.
Ja nākotnē tiks izsludināta jauna atlases kārta, tā atkal var kļūt aktuāla daudzdzīvokļu ēkām un publiskajam sektoram.
Viens no lielākajiem jaunajiem finansējuma avotiem turpmākajos gados būs Sociālais klimata fonds.
Latvijas Sociālā klimata fonda plāna īstenošanai līdz 2032. gadam paredzēti 617 miljoni eiro.
Aptuveni 60 % no kopējā finansējuma paredzēti ēku sektoram.
Mazaizsargātu mājsaimniecību mājokļu energoefektivitātes pasākumiem plānotās kopējās izmaksas ir aptuveni 188,6 miljoni eiro.
Plānā izmantotajos aprēķinos vienai mazaizsargātai mājsaimniecībai privātmājā paredzēti 20 000 eiro, bet mājsaimniecībai dzīvoklī 15 000 eiro.
Šīs summas plānā norādītas bez PVN.
Tās pašlaik nav jāuztver kā jau pieejams grants ar apstiprinātiem pieteikšanās noteikumiem.
Tie ir Sociālā klimata fonda plānā izmantotie finansējuma aprēķini. Konkrētās programmas, atbalsta intensitāte, saņēmēju kritēriji un pieteikšanās kārtība tiek izstrādāti atsevišķi.
Atbalsta programmu izstrādi paredzēts sākt 2026. gada nogalē, bet pirmās programmas mazaizsargātām mājsaimniecībām indikatīvi gaidāmas no 2027. gada vidus.
Valsts atbalsta apmēram nevajadzētu noteikt siltumsūkņa jaudu.
Vispirms jāaprēķina ēkas siltuma zudumi un jānoskaidro, kāda apkures ūdens temperatūra nepieciešama aukstākajā laikā.
Jānovērtē arī esošā radiatoru vai silto grīdu sistēma.
Tikai pēc tam var izvēlēties atbilstošas jaudas siltumsūkni.
Tas ir īpaši aktuāli pie 10 kW robežas, jo Vides investīciju fonda programmā šeit mainās gaiss ūdens tipa siltumsūkņiem noteiktais maksimālais atbalsta līmenis.
Lielāka subsīdija pati par sevi nav iemesls izvēlēties jaudīgāku siltumsūkni, nekā ēkai tehniski nepieciešams.
Pārāk lielas jaudas iekārta var strādāt neefektīvāk un biežāk ieslēgties un izslēgties, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt sistēmas darbību.
Arī Ferroli siltumsūkņa iegādei atbalsta apmērs jāvērtē pēc konkrētās iekārtas jaudas, faktiskajām iegādes izmaksām un programmas tehniskajām prasībām.
Gaiss ūdens tipa siltumsūknim attiecīgajā jaudas grupā maksimālais atbalsts var sasniegt 3 700 vai 4 700 eiro.
Konkrēta Ferroli modeļa atbilstība programmas prasībām ir jāpārbauda pirms iegādes.
Izvēloties modeli, galvenajiem kritērijiem jābūt ēkas siltuma zudumiem, nepieciešamajai apkures ūdens temperatūrai un apkures sistēmas veidam.
Ja mājā jau ir apkures katls, jaunie 2026. gada noteikumi ļauj apsvērt arī kombinētu sistēmu, kurā siltumsūknis papildina esošo siltuma avotu.
Tas ir īpaši interesants risinājums renovētām mājām ar radiatoriem.
Valsts atbalsta programmu nosacījumi var mainīties.
Var mainīties pieejamais finansējums, termiņi, tehniskās prasības un attiecināmo izmaksu nosacījumi.
Tāpēc pirms iekārtas iegādes vai līguma noslēgšanas ir jāpārbauda konkrētās programmas aktuālā informācija Vides investīciju fonda, ALTUM, CFLA vai Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē.
Uzņēmumiem darbojas ALTUM finansējums ar kapitāla atlaidi līdz 30 %.
Pašvaldībām līdz 29. oktobrim ir atvērta ēku energoefektivitātes projektu atlase.
Daudzdzīvokļu māju vispārējās atjaunošanas programmā jaunu projektu pieņemšana pašlaik ir apturēta, taču darbojas remonta aizdevums un tiek meklēts papildu finansējums.
Savukārt no 2027. gada gaidāmas jaunas iespējas Sociālā klimata fonda ietvaros.
Tāpēc apkures vai HVAC sistēmas modernizāciju ir vērts plānot kopā ar pieejamo finansējumu, taču iekārtas izvēle vispirms jābalsta uz konkrētās ēkas tehniskajām vajadzībām.