Nikolajs Zaičenko: Nepieciešams pastiprināt atbildību

03 Sep 2018
by Igors Lipskis

Latvijas avārijas stāvoklī esošo ēku uzraudzības eksperts, būvniecības speciālists Nikolajs ZAIČENKO, atbildēja uz mūsu  jautājumiem. Nikolajam ir liela pieredze šajā nozarē, viņš nodarbojas ar tehniskajiem darbiem visā Latvijā.

- Kas ir atbildīgs par ēkām avārijas stāvoklī?

- Ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas uzrauga ēku stāvokli. Ja esat ievērojuši, pilsētā ir plakāti ar sarkani-balto līniju apkārt tiem, uz kuriem rakstīts, ka BKVB brīdina sabiedrību par ēkas avārijas stāvokli, savukārt no Civillikuma izriet, ka par ēkas drošību ir atbildīgs tās īpašnieks. Katram ēkas īpašniekam ir pienākums pārraudzīt īpašuma stāvokli un ēkas iedzīvotāju un apmeklētāju drošību. Viss ir organizēts tādējādi, ka par ēkas tehnisko stāvokli ir atbildīgs īpašnieks, bet par ēkas stāvokļa uzraudzību - BVKB. Birojs parasti pievērš uzmanību sabiedriskajām, valsts un pašvaldību ēkām. Manas prakses laikā nebiju sastapies ar to, ka tika rīkoti reidi attiecībā uz privātpersonām. Bet protams, kad ārēji jau ir redzams, ka ēka ir kritiskajā stāvoklī, BKVB pievērš uzmanību privātajam sektoram.

- Un kas ir atbildīgs par nelaimes gadījumiem?

- Par nelaimes gadījumiem ir atbildīgs tikai ēkas īpašnieks. Atkarīgs no tā, kas ir norādīts ēkas pārvaldīšanas līgumā. Tas var būt pats pārvaldnieks, jo pasūtītājs var būt "kurls, akls un neko nesaprotošs" un viņš var nodot profesionāļu ziņā atbildību par to, ka ēkai tiks laikus veikts kapitālais remonts, regulārie remontdarbi, tiks atskaitīta noteikta summa no iedzīvotājiem, lai izveidotu fondu nākamajiem remontdarbiem. Šādā gadījumā atbildīgs ir īpašnieks vai pārvaldnieks, vai cita juridiski pilnvarota persona. Par visu galu galā ir atbildīgs īpašnieks.

- Kā rīkoties, ja objekts, kas atrodas avārijas stāvoklī, ir arhitektūras piemineklis?

- Ja tas ir arhitektūras piemineklis, tad neraugoties uz visām tā preferencēm - aizliegts veikt liekās darbības, kas var ietekmēt tā vēsturisko nozīmi. Runājot par kapitālo remontu, procedūra ir tāda pati, kā ar visiem pārējiem pieminekļiem un citiem objektiem. Tātad, neraugoties uz to, ka valsts vai ministrija konstatē, ka vēsturiskā pieminekļa stāvoklis ir problemātisks, neviens neizsniegs atļauju atjaunot pieminekļus* ātrāk. Piemēram, ja ēkai ir vēsturiska vērtība un tā ir steidzami jāatjauno - būs grūtāk to paveikt, jo ir nepieciešams vērsties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un saskaņot atjaunošanas remontdarbus. Tomēr, gribētu piebilst, ka pie mums attieksme pret vēsturiskajiem pieminekļiem no inspekcijas puses ir derdzīga. T.i. preferenču ir daudz, tukšu runu arī, un kad vēsturiskajā piemineklī ļauj mainīt tā vēsturisko sastāvdaļu - tas nekur neder!

- Kas ir vēsturiska ēka?

- Tā nav tikai fasāde. Tie ir ēkas logi, jumts, durvis, iekšējā apdare. Es uzskatu, ja vēsturiskajos pieminekļos ir atļauts mainīt iekšpagalma pusi un uzstādīt plastmasas logus, tas jau ir trieciens vēsturiskajam mantojumam. T.i. ja ēkā ļauj pilnīgi nomainīt tās vēsturisko komplektāciju. Kas ir vēsturiskā komplektācija? Tie ir slēdži, lampas, rozetes, iekšējā durvju furnitūra. Protams, ka es negribu ieslīgt galējībās, ka mums jādzīvo sveču gaismā ar krāsns apkuri, bet ir tādas detaļas, kas neatgriezeniski izzūd. Tiek nomainītas vēsturiskās formas, sastāvdaļas, detaļas, izmests porcelāns, un beigu beigās jūs ienākat vēsturiskajā ēkā, bet tajā ir kvadrātveida rozetes, plastmasas lampas un "ārmstrong" tipa piekaramie griesti. Padziļinājumi starp griestiem un sienām pazūd - tos apšuj ar riģipsi. Rezultātā, no vēsturiskās ēkas paliek tikai iesaiņojums, kuru veido tās fasāde, kurā turklāt ir uzstādīti plastmasas logi. Diemžēl valdība nespēj stingri uzraudzīt vēsturisko ēku komplektāciju.

- Pastāstiet par citu valstu pieredzi.

- Piemēram, Zviedrijā un pārējās Skandināvijas valstīs jau 60. gados ēkas atzina par vēsturisko mantojumu un viss, kas bijis izveidots 60.-70. gados, tos pašus slēdžus, furnitūru, interjera detaļas mēģina maksimāli saglabāt un neizsviest tāpat vien. Bet pie mums cara laika lampas, kas atradās kāpņu telpā, tiek izmestas un nomainītas pret mūsdienīgajām kvadrātveida lampām, kaut arī ēka ir ļoti veca un modernais stils tajā neiederas. Vēsturiskajā ēkā netiek ievērotas tehnoloģijas, piemēram - smilškaļķu pamatne. Viss tiek salauzts, izmests un noslēpts aiz rīģipša apmetuma.

- Kāda problēma pastāv likumdošanā, kā jums šķiet, vai ir iespējams kaut ko mainīt?

- Diemžēl problēma nav likumdošanā. Mēs varam pieņemt daudz dažādu likumu, kas regulēs uzvedību sabiedrībā. Latvijā ir tikai divi likumi, kuros paredz sodu par tiesību pārkāpšanu sabiedrībā - administratīvo atbildību un kriminālatbildību. Viss. Pirmkārt, viss ir atkarīgs no tā, kas notiek galvās. Organizācijās, kas pārrauga šīs lietas, nav pareizās domāšanas. Saskaņā ar likumu visas vēsturiskās vērtības nepieciešams saglabāt. Tātad, ja mēs nevaram tās saglabāt un attiecīgās organizācijas nenodarbojas ar to pienācīgi, nepieciešams ieviest uzraudzības iestāžu pārraudzības sistēmu, kā arī pastiprināt sodu sistēmu. Lai amatpersona saprastu, ka tiks nopietni sodīta, ja noteikumi netiks pienācīgi ievēroti.

Napoleonam bija taisnība: „Vēl nevienam netraucēja totālā sekošana.” . Ko es ar to domāju? Pastāv uzraudzības iestāde un kāda cita iestāde, kas pārrauga uzraudzības iestādes darbu. Tad būs organizācijas, kuras varēs ierasties īstajā brīdī, lai pārbaudītu pirmās organizācijas darbību. T.i. jābūt otrajam kontroles līmenim. Bet šobrīd viņi saprot, ka viņus neviens nekontrolē. Tādēļ izveidojas šāda situācija: "Mēs esam uzraudzības iestāde, un mūs var pārraudzīt tikai mūsu pašu vadītāji, ar kuriem mēs ikdienā dzeram kafiju.". Lūk, kāda ir problēma. Nepastāv skaidras sistēmas.

- Bieži notiek tā, ka privātajā sektorā nav līdzekļu remontam un restaurācijai, it īpaši, kas paredzēti vēsturiskā izskata saglabāšanai.

- Varu pastāstīt kas notiek, - šādu ēku apkalpošanas sistēma ir ļoti sarežģīta. Kas notiek, ja ēka atrodas sliktā stāvoklī. BVKB jāpievērš tai uzmanība. Tālāk, kārtība pilsētā, ciemā, laukos jānodrošina pašpārvaldei. Ir ļoti grūti risināt šos jautājumus - apkalpošanas procedūra ir ļoti sarežģīta. Šādu precedentu Rīgā ir visai maz. Piemēram, Marijas ielas un Elizabetes ielas krustojums.

Ēka, kas ir pamesta jau no 80. gadiem, ar kuru Rīgas Dome neko nav uzsākusi darīt. Tas nozīmē, ka ēka jebkurā brīdī var sabrukt, ja pieņemt, ka tā ir tādā pašā stāvoklī, kādu es to redzēju pirms to apvilka ar sietu - ar kailām sienām un bez starpsienām. Atcerieties kā sabruka ēka 22. trolejbusā galapunktā?! Un tagad iedomājieties, ka krustojumā sabrūk piecstāvu ķieģeļu ēka, pie kuras stiprina trolejbusa vadus. Kā var stiprināt trolejbusa vadus pie ēkas, kura atrodas avārijas stāvoklī? Avārijas stāvoklis ir tad, kad ēka jau ir sabrukusi. Šāda situācija nav pieļaujama. Neskatoties uz visiem Rīgas Domes administratīvajiem resursiem, ar šo ēku nekas nenotiek. Vecpilsētā ir tas pats. Ir noliktavu telpas, kuras ilgu laiku jau atbalsta ar pretbalstiem, un tās atrodas vēsturiskajā pilsētas centrā, bet ar katru gadu to stāvoklis pasliktinās.

- Un kā tad ir ar atbildību?

- Nepieciešams pastiprināt īpašnieku atbildību. Lai īpašnieks maksā lielāku nodokli, ja ēka ir avārijas stāvoklī. Man bija pieredze, kad ēkas īpašnieki mani lūdza sniegt eksperta vērtējumu par ēkas stāvokli. Viņi saka: "Mēs veicām remontu, ieguldījām naudu, bet tagad mums jāmaksā četras reizes lielāki īpašuma nodokļi". Nu kā tas var notikt? Sanāk, ka valsts neveicina un kavē dzīvokļu fonda atjaunošanu. Kamēr ēka bija avārijas stāvoklī, mēs maksājam mazāk nekā pirms remonta. Pēc remonta notiek kadastra īpašuma pārvērtēšana, un maksājamie nodokļi kļūst lielāki. Lūk, šādi valsts veicina ieguldījumus īpašumā. Un beidzās ar to, ka viņi atnāca pie manis, lūdza noteikt ēkas trūkumus, lai samazinātu maksu. Es teicu: "Atvainojiet, jūs esat tik labi veikuši remontu, ka nevaru jums nekā palīdzēt - maksājiet nodokli". Nodoklis viņiem kļuva pat nevis četrkārt, bet gan desmit reizes lielāks. Sanāk, ka no 4000 eiro līdz 40  000 eiro. Bet Rīgas Dome piešķir īpašuma nodokļu atvieglojumus tiem, kas apgaismo ēkas fasādi. Izcili, no vienas puses iznāk, veici remontu - nodokļus palielināja, bet par fasādes apgaismošanu - piešķīra atlaidi. Tā ir liela problēma. Ja pastaigāties pa pilsētu, jūs redzēsiet daudz šādu ēku.

Interviju ierakstīja Aleksejs VESJOLIJS

* runa ir par arhitektūras pieminekļiem, vēsturiskajām ēkām (autora piezīme) Būvniecības Valsts Kontroles Birojs (BVKB) - www.bvkb.gov.lv Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija - www.mantojums.lv

  
Facebook Messenger